Smiltenes Jāņukalnā 35 metru augstumā pacelts monumentālais Latvijas karogs

17. novembris 2016

novembrī Smiltenē Lāčplēša dienas svinīgā pasākuma laikā Smiltenes novada pašvaldība cildināja brīvas Latvijas karogu un tos, kuri mums to izcīnījuši, pieminot  latviešu karavīru un brīvības cīnītāju piemiņu. Šajā dienā Smiltenes Evaņģēliski luteriskajā baznīcā tika iesvētīts un Smiltene Jāņukalnā 35 metrus augstā mastā svinīgi pacelts monumentālais Latvijas karogs, kas veltīts Latvijas simtgadei. 11.novembra

Turpināt lasīt
  1. novembrī Smiltenē Lāčplēša dienas svinīgā pasākuma laikā Smiltenes novada pašvaldība cildināja brīvas Latvijas karogu un tos, kuri mums to izcīnījuši, pieminot  latviešu karavīru un brīvības cīnītāju piemiņu. Šajā dienā Smiltenes Evaņģēliski luteriskajā baznīcā tika iesvētīts un Smiltene Jāņukalnā 35 metrus augstā mastā svinīgi pacelts monumentālais Latvijas karogs, kas veltīts Latvijas simtgadei.

11.novembra vakarā Lāčplēša dienai veltītajā koncertā “Mūžam plīvot karogam Sarkan-Balti-Sarkanam” Smiltenes Evaņģēliski luteriskajā baznīcā pulcējās  Smiltenes pilsētas un novada iedzīvotāji, lai būtu vēstures liecinieki monumentālā Latvijas karoga iesvētīšanai. Karogu īpašā ceremonijā baznīcā ienesa Smiltenes jaunieši – deju kolektīva “Dadži” dejotāji  un to iesvētīja Smiltenes Ev.lut. baznīcas mācītājs Reinis Kulbergs. Pēc svinīgā koncerta iesvētīto karogu jaunieši nodeva stipriem un patriotiskiem Smiltenes vīriem – Aigaram Savickim, Jānim Leitim, Jānim Fabiānam, Andrim Purmalim, Gunāram Bērzam, Jānim Dingam un Jānim Līkanam, kas devuši būtisku ieguldījumu novada attīstībā un cīnījušies par Latvijas neatkarību. Tam sekoja svinīgs lāpu gājiens cauri pilsētai līdz Jāņukalna augstākajam punktam, kur 35 metru augstā mastā, 155 metrus virs jūras līmeņa, skanot Latvijas Republikas himnai “Dievs, svētī Latviju”, tika pacelts monumentālais Latvijas karogs. Jāpiemin, ka izvēlētā karoga atrašanās vieta nav nejauša – jo, kā vēsta ieraksts J.Zušmaņa grāmatā “Smiltene. Laiki un likteņi”, pirmo reizi sarkanbaltsarkanais karogs Jāņukalna augstākajā punktā tika pacelts 1988.gada 24.decembrī, kad pirms Ziemassvētku vakara dievkalpojuma tur pulcējās simtiem smiltenieši. Toreiz karogu mastā pacēla Smiltenes ģimnāzijas skolēni Egils Butka, Kaspars Marks un Gatis Jukāms, kuru klases audzinātājs bija Elmārs Nātra, kurš tajā laikā bija arī Latvijas tautas frontes aktīvists.  Karoga mastu tajā laikā izgatavoja un uzstādīja 7.ceļu remontu un būvniecības pārvalde.

Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis pasākuma uzrunā sacīja:  “Ir patiess lepnums – lepnums par to, ka Smiltenes novadā aizvien vairāk tiek godāta un cienīta mūsu valsts simbolika. Lepnums par to, ka mēs atkal Jāņukalnā spējām pacelt Latvijas karogu un liels prieks, ka tie cilvēki, kas 1988.gadā pirmo reizi Jāņukalna priedēs pacēla sarkanbaltsarkano karogu, šodien daudzi no viņiem ir kopā ar mums, viņi raugās savās atmiņās, pārcilā tās un sajūt gandarījumu par to, ka mēs atkal esam to paveikuši.  Šī diena ir īpaša – simboliski mēs parādam spēku mūsu tautai un novada ļaudīm un iezīmējam Latvijas valsts un Smiltenes novada mūžību. Lai mūžam dzīva ir Latvija, lai mūžam virs Latvijas plīvo sarkanbaltsarkanais karogs, lai mūžam esam brīvi un godājam tos cilvēkus, kuri mums šo brīvību atnesa!”

Jau informējām, ka Smiltenes novada pašvaldība sadarbībā ar biedrību “Latvijas karogs” īsteno projektu “Latvijas karogs”, kura mērķis ir līdz Latvijas valsts simtgadei (līdz 2018.gadam) izvietot monumentālus Latvijas karogus valstij nozīmīgās un labi pārredzamās vietās Latvijā.

Biedrības “Latvijas karogs” valdes priekšsēdētājs Rihards Kols savā uzrunā uzsvēra, ka sarkanbaltsarkanais karogs nes sevī mūsu lielās vēstures notikumu garu. “Mēs esam šīs valsts un mūsu tēvu izcīnītās brīvības mantinieki. Tāpēc šodien jūtu īpašu pagodinājumu, viesojoties tieši pie jums, smiltenieši, šodien atklājot un iesvētot Smiltenes monumentālo Latvijas karogu – simbolu, kas ik dienas atgādinās par mūsu atbildību savas mantotās valsts priekšā. Par mūsu vēsturi, mūsu valsti, mūsu brīvību. Jūsu pašiniciatīva, pašaizliedzība un vēlme ar lepnumu savā ikdienā iekļaut šo augstāko Latvijas valsts simbolu ir paraugs un iedvesma visām Latvijas pilsētām. Karogs mums atgādina, cik daudz darba un pārliecības jāiegulda, lai izcīnītu un saglabātu savu neatkarību, un veicinātu tās uzplaukumu!”

Pēc monumentālā karoga pacelšanas Jāņukalnā lāpu gājiena dalībnieki devās uz Smiltenes pilsētas kapiem, lai pie Brīvības cīņās kritušo karavīru pieminekļa turpinātu godināt tos īstenos varoņus, kuru dzimtenes mīlestība, pašaizliedzība un asinis ir pārkausētas brīvībā. Piemiņas pasākumā tika godināta Pētera Krieva piemiņa, atklājot atjaunoto piemiņas plāksni. Smiltenietis Pēteris Krievs – latviešu strēlnieks, atsevišķā jātnieku eskadrona virsleitnants, Lāčplēša ordeņa kavalieris, nāvējoši ievainots 1919. gada 6. martā uz Skrundas-Saldus ceļa pie “Airītēm”, kopā ar pulkvedi Oskaru Kalpaku un kapteini Nikolaju Grundmani cīnoties par Latvijas brīvību. Pārapbedīts no Liepājas Lielajiem kapiem uz Smiltenes kapiem.

Lāčplēšu dienai veltīto pasākumu organizēja Smiltenes pilsētas Kultūras centrs sadarbībā ar Smiltenes novada domi. Paldies visiem, kas bija klāt un izrādīja godu mūsu tautas varoņiem. Lai mūžam Latvijas karogs plīvo par brīvu un neatkarīgu valsti!

Informācijai:

Šāda nozīmīga un patriotiska objekta izveide Smiltenē – vienā no latviskākajām Latvijas pilsētām – ir Smiltenes novada pašvaldības dāvana Latvijai 100 gadu dzimšanas dienā, tādējādi godinot to, kā arī vairojot patriotismu pilsētas un novada iedzīvotājos. Šis projekts vienlaicīgi ir arī viens no vides iniciatīvas „100 darbi Latvijai” darbiem, ko īsteno SIA “ZAAO” sadarbībā ar Vidzemes pašvaldībām. Iniciatīva veltīta Latvijas simtgadei ar mērķi apvienot vidzemnieku gudrību, idejas, resursus un darbaspēku, lai līdz 2018. gada 18. novembrim kopīgiem spēkiem Vidzemē paveiktu vismaz 100 nozīmīgus darbus vides sakopšanā un pilnveidošanā, kā arī vides izglītībā.

Informāciju sagatavoja,
Marita Mūze,
Sabiedrisko attiecību speciāliste

Smiltenes Jāņukalnā 35 metru augstumā plīvos monumentālais Latvijas karogs

08. novembris 2016

11.novembrī Smiltenē Lāčplēša dienas svinīgajā pasākumā Smiltenes novada pašvaldība cildinās brīvas Latvijas karogu un tos, kuri mums to izcīnījuši. Šajā dienā Jāņukalnā 35 metru augstā mastā svinīgi tiks pacelts monumentālais Latvijas karogs, kas veltīts Latvijas simtgadei. 12.novembrī plkst.18.00 aicinām novada iedzīvotājus uz svinīgu Lāčplēša dienai veltītu koncertu “ Mūžam plīvot karogam Sarkan-Balti-Sarkanam”

Turpināt lasīt

11.novembrī Smiltenē Lāčplēša dienas svinīgajā pasākumā Smiltenes novada pašvaldība cildinās brīvas Latvijas karogu un tos, kuri mums to izcīnījuši. Šajā dienā Jāņukalnā 35 metru augstā mastā svinīgi tiks pacelts monumentālais Latvijas karogs, kas veltīts Latvijas simtgadei.

12.novembrī plkst.18.00 aicinām novada iedzīvotājus uz svinīgu Lāčplēša dienai veltītu koncertu “ Mūžam plīvot karogam Sarkan-Balti-Sarkanam” Smiltenes Evaņģēliski luteriskajā baznīcā, kura laikā tiks iesvētīts monumentālais Latvijas karogs, kas turpmāk plīvos Jāņukalnā. Pēc svinīgā koncerta iesvētīto karogu nodos stipriem un patriotiskiem Smiltenes vīriem, kas devuši būtisku ieguldījumu un cīnījušies par Latvijas neatkarību. Ap plkst.19.00, ņemot līdzi savas lāpas, visi ir laipni aicināti pievienoties lāpu gājienam no Baznīcas laukuma uz Jāņukalnu, kur ap plkst.19.30 svinīgi tiks pacelts monumentālais Latvijas karogs. Pēc tā sekos došanās uz Brīvības cīņās kritušo karavīru pieminekli Smiltenes kapos, kur pieminēsim un teiksim paldies mūsu varoņiem, par godu un laimi redzēt plīvojam brīvas Latvijas karogu.

Jau informējām, ka Smiltenes novada pašvaldība ir iesaistījusies projektā “Latvijas karogs”, kura mērķis ir līdz Latvijas valsts simtgadei (līdz 2018.gadam) izvietot monumentālus Latvijas karogus valstij nozīmīgās un labi pārredzamās vietās Latvijā. Oktobrī tika uzsākti karoga masta būvniecības darbi Smiltenes Jāņukalnā. Karoga masts sliesies 35 metru augstumā, savukārt  monumentālā Latvijas karoga lielums būs 2,5×5 metri. Būvniecības darbus atbilstoši iepirkuma konkursa rezultātiem veica SIA “Nejss”. Kopējas būvniecības izmaksas ir 38 376,12 euro, tai skaitā pievienotās vērtības nodoklis.

Šāda nozīmīga un patriotiska objekta izveide Smiltenē – vienā no latviskākajām Latvijas pilsētām – ir Smiltenes novada pašvaldības dāvana Latvijai 100 gadu dzimšanas dienā, tādējādi godinot to, kā arī vairojot patriotismu pilsētas un novada iedzīvotājos. Šis projekts vienlaicīgi ir arī viens no vides iniciatīvas „100 darbi Latvijai” darbiem, ko īsteno SIA “ZAAO” sadarbībā ar Vidzemes pašvaldībām. Iniciatīva veltīta Latvijas simtgadei ar mērķi apvienot vidzemnieku gudrību, idejas, resursus un darbaspēku, lai līdz 2018. gada 18. novembrim kopīgiem spēkiem Vidzemē paveiktu vismaz 100 nozīmīgus darbus vides sakopšanā un pilnveidošanā, kā arī vides izglītībā.

Lāčplēšu dienai veltīto pasākumu organizē Smiltenes pilsētas Kultūras centrs sadarbībā ar Smiltenes novada domi. Šajā dienā aicinām iedzīvotājus pie mājām izkārt vai pacelt mastā Latvijas karogu,  un iedegt svecīti, godinot mūsu kritušo brīvības cīnītāju piemiņu.

Informāciju sagatavoja,
Marita Mūze,
Sabiedrisko attiecību speciāliste

Alūksnē atbalsta Latvijas karoga iniciatīvu

01. novembris 2016

Alūksnes novada domes Tautsaimniecības komitejas oktobra sēdē deputāti pauda atbalstu biedrības “Latvijas karogs” iecerei Alūksnē izveidot paaugstināto karoga mastu, vienojoties, ka monumentālajam Latvijas karogmastam vieta tiks atvēlēta Alūksnes Administratīvās ēkas laukumā. Iepriekš veiktā balsojumā 2015. gadā interneta vietnē www.latvijas-karogs.lv tika noskaidrots iedzīvotāju viedoklis par monumentāla Latvijas karoga izvietošanas vietām Vidzemē. Aktīvi balsošanā

Turpināt lasīt

Alūksnes novada domes Tautsaimniecības komitejas oktobra sēdē deputāti pauda atbalstu biedrības “Latvijas karogs” iecerei Alūksnē izveidot paaugstināto karoga mastu, vienojoties, ka monumentālajam Latvijas karogmastam vieta tiks atvēlēta Alūksnes Administratīvās ēkas laukumā.

Iepriekš veiktā balsojumā 2015. gadā interneta vietnē www.latvijas-karogs.lv tika noskaidrots iedzīvotāju viedoklis par monumentāla Latvijas karoga izvietošanas vietām Vidzemē. Aktīvi balsošanā iesaistījušies arī Alūksnes iedzīvotāji.

Alūksnes novada Tautsaimniecības komitejas priekšsēdētājs Dzintars Adlers skaidro, ka Administratīvās ēkas laukumam tehniskais projekts jau esot ticis sagatavots pirms vairākiem gadiem: “Tā kā šodienas komitejas sēdē vienojāmies par paaugstinātā karoga masta iekļaušanu Administratīvās ēkas laukumā, nepieciešams aktualizēt pirms vairākiem gadiem izstrādāto laukuma tehnisko projektu un izvērtēt, vai to nav nepieciešams izstrādāt no jauna, lai tajā kvalitatīvi ietvertu karoga mastu.”

Latvijas karoga projekta iniciatoru biedrības “Latvijas Karogs” valdes priekšsēdētājs Rihards Kols uzsver, ka projekta autori ir ārkārtīgi gandarīti par Alūksnes novada domes pretimnākšanu: “Uzskatām, ka šāda nozīmīga un patriotiska objekta izveide Alūksnē būs lieliska Alūksnes novada dāvana Latvijai un tās iedzīvotājiem valsts simtgadē, un ik dienas vairos patriotismu pilsētas un novada iedzīvotājos.”

Biedrības “Latvijas karogs” mērķis ir stiprināt Latvijas tautas izpratni un lepnumu par tās nacionālajiem simboliem, vairojot un pilnveidojot valstiskās pašapziņas veidošanos. Latvijas karogs ir unikāls ilgtermiņa projekts, kura ietvaros līdz Latvijas simtgadei 2018. gadā, iecerēts valstij simboliskās, labi pārredzamās un nozīmīgās vietās Rīgā un Latvijas novadu reģionu centros izvietot monumentālus Latvijas karogus.

Drosmīga un cieņpilna rīcība, godājot un sargājot valsts nacionālos simbolus!

25. oktobris 2016

Vai zināji, ka pēc Otrā Pasaules kara, mainoties politiskajai situācijai, daudzi Cēsu muzejā glabātie materiāli par Latvijas karoga vēsturi bija lemti iznīcībai? Erna Berkholce, Cēsu muzeja zinātniskā līdzstrādniece, piedalās karoga vēstures materiālu izslēgšanā no muzeja krājuma. Daudzus iznīcināšanai paredzētos materiālus viņai izdodas slepeni iznest no muzeja un saglabāt visus Padomju okupācijas gadus.

Turpināt lasīt

Vai zināji, ka pēc Otrā Pasaules kara, mainoties politiskajai situācijai, daudzi Cēsu muzejā glabātie materiāli par Latvijas karoga vēsturi bija lemti iznīcībai?

Erna Berkholce, Cēsu muzeja zinātniskā līdzstrādniece, piedalās karoga vēstures materiālu izslēgšanā no muzeja krājuma. Daudzus iznīcināšanai paredzētos materiālus viņai izdodas slepeni iznest no muzeja un saglabāt visus Padomju okupācijas gadus. Tikai pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, kad ir pilnīgi droši, 1997.gadā, Erna Berholce atdāvina atpakaļ muzejam saglabātās vēstures liecības. Diemžēl arī viņai nebija izdevies paglābt visus iznīcībai lemtos eksponātus, bet viņas nosargātie materiāli šodien veido nozīmīgu daļu no Cēsu Vēstures un mākslas muzeja Latvijas karoga vēstures kolekcijas.

Avots: Cēsu Vēstures un mākslas muzejs