Latvijas karoga stāsti

Teju ikvienas latviešu ģimenes atmiņā ir kāds atmiņu stāsts par Latvijas karogu. Projekta Latvijas karogs ietvaros mēs uzklausām un pierakstām cilvēku stāstus par Lavijas karogu, jo tie ir nesaraujami ar mūsu vēsturi, mūsu stāstu un mūsu identitāti. Aicinām ikvienu iesūtīt vēsturiskās kā arī mūslaiku Latvijas karoga stāstus un liecības!

Turpināt lasīt

Teju ikvienas latviešu ģimenes atmiņā ir kāds atmiņu stāsts par Latvijas karogu. Projekta Latvijas karogs ietvaros mēs uzklausām un pierakstām cilvēku stāstus par Lavijas karogu, jo tie ir nesaraujami ar mūsu vēsturi, mūsu stāstu un mūsu identitāti. Aicinām ikvienu iesūtīt vēsturiskās kā arī mūslaiku Latvijas karoga stāstus un liecības!

IMG_6060

Kavaliera zobens – muzeja darbinieces izglābts

Padomju laikos Latvijas simbolika bija stingri aizliegta ar likumu un iznīcināma. Taču pateicoties stiprajam latviešu patriotismam, šis Cēsu vēstures un mākslas muzeja eksponāts „Kavaliera zobens” ir saglabājies līdz mūsdienām. 60.gados zobenu atrada celtnieki, kuri jauca nost mūra krāsniņu. Zobens bija paslēpts aizkrāsnē. Apzinoties atraduma vēsturisko vērtību, celtnieki zobenu nodeva glabāšanā Cēsu muzejam.

Turpināt lasīt

Padomju laikos Latvijas simbolika bija stingri aizliegta ar likumu un iznīcināma. Taču pateicoties stiprajam latviešu patriotismam, šis Cēsu vēstures un mākslas muzeja eksponāts „Kavaliera zobens” ir saglabājies līdz mūsdienām.

60.gados zobenu atrada celtnieki, kuri jauca nost mūra krāsniņu. Zobens bija paslēpts aizkrāsnē. Apzinoties atraduma vēsturisko vērtību, celtnieki zobenu nodeva glabāšanā Cēsu muzejam. Tā kā par katru no muzeja objektiem bija nepieciešams sagatavot informatīvu aprakstu, tad to veica muzeja darbiniece. Viņa rūpīgi sagatavoja zobena tehniskās specifikācijas aprakstu, pieminot tā materiālu, sakausējuma vietas, ornamentus u.c. detaļas. Taču brīdī, kad viņa nonāca pie Latvijas karoga lentītes, oficiālajā objekta aprakstā viņa ierakstīja „krāsaina lentīte”.

Pateicoties šiem diviem vārdiem „krāsaina lentīte”, šis unikālais Cēsu muzeja eksponāts ir saglabājies līdz mūsdienām un padomju laikos netika iznīcināts.

Taisa Aruma: Latviešu tautas deja – solis pretī vienotai sajūtai

TAISA ARUMA

Mans karoga stāsts ir saistīts ar tautas dejas ansambli. Katrā rajonā bija pa tautas dejas ansamblim, mums teica, ka jāizcīna uzvara. Tas bija pavisam trauksmains gads. Mēs izpildījām uzticēto uzdevumu, proti, 1985. gadā uzvarējām – tā bija vienreizēja sajūta, stāvēt Daugavas stadiona vidū un izjust latvisko garu sevī. 1980. gadu beigās (jeb

Turpināt lasīt

Mans karoga stāsts ir saistīts ar tautas dejas ansambli. Katrā rajonā bija pa tautas dejas ansamblim, mums teica, ka jāizcīna uzvara. Tas bija pavisam trauksmains gads. Mēs izpildījām uzticēto uzdevumu, proti, 1985. gadā uzvarējām – tā bija vienreizēja sajūta, stāvēt Daugavas stadiona vidū un izjust latvisko garu sevī. 1980. gadu beigās (jeb Perestroikas laikā) sāka pētīt senās folkloras kopas.

1988.gadā norisinājās folkloras festivāls „Baltica”, tas bija pirmais pasākums, kur tika uzaicināti tik daudz tautas dejas ansambļi. Uz festivālu sabrauca vairāki ārzemju ansambļi. Baltica laikā lietuvieši un igauņi jau iebrauca ar saviem karogiem. Savukārt latviešiem šī bija pirmā reize, kad starptautiskā sarīkojumā, koncerta laikā tika ienesti trīs Latvijas karogi. Gājiena priekšgalā Latvijas karogu ienesa Dainis Stalts. Tas bija ļoti pacilājošs un neticams brīdis, jutāmies vienoti.

Jānis Paucītis: jaunieši pret PSRS važām un iegribām

Man bija 17 gadu, kad kopīgi ar brālēnu uz kompartijas ēkas jumta uzvilkām Latvijas karogu mastā. Tas bija 1982. gada 15. – 16. augusts. Es sāku interesēties par Latvijas karogu jau labu laiku pirms tam, jo mans vecvectēvs bija darījis kaut ko līdzīgu, kā arī vēsturiski apziņa jau tika modināta, kad pirmos

Turpināt lasīt

Man bija 17 gadu, kad kopīgi ar brālēnu uz kompartijas ēkas jumta uzvilkām Latvijas karogu mastā. Tas bija 1982. gada 15. – 16. augusts. Es sāku interesēties par Latvijas karogu jau labu laiku pirms tam, jo mans vecvectēvs bija darījis kaut ko līdzīgu, kā arī vēsturiski apziņa jau tika modināta, kad pirmos karogus uzlika pilsētās. Līdz ar to, manī šī ideja ilgi dzīvojās līdz to realizējām.

Mēs dabūjām palagu, atradām īsto krāsu (pirmā bija pārāk gaiša, bet otrā jau bija ķiršu sarkanā), paši arī nokrāsojām – 1:5. Vakarpusē spriedām, kur lai karogu uzvelk. Domājām, varbūt ezermalā, bet tad sapratām, ka neviens to neredzēs. Brālēns ieteica kompartijas māju. Man divreiz nebija jāsaka – tā bija īstā vieta. Kāpām augšup pa ugunsdzēsēju kāpnēm, lai to uzlikti, pūta vējš, bet mums izdevās. Nākamajā rītā ap pulksten 9:30 to noņēma.

Par šo notikumu runāja visi limbažnieki, baumoja, ka to izdarījuši cilvēki no Rīgas. Protams, par šo izdarību mums bija vēlāk jāsamaksā. Sākās lietas izmeklēšana, pratināja visus Limbažu jauniešus no 1. vidusskolas. Mēs tik viegli nepadevāmies, tikai pēc ceturtās reizes atzināmies. Mūs aizveda uz Stūra māju, spīdzināja – nācās atzīties. 23. novembrī paziņoja spriedumu – pusotru gadu bija jāpavada cietumā.

Gulbenes vēstures un mākslas muzejs glabā Latvijas karogus un to stāstus

Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs var lepoties ar vairākiem Latvijas Republikas sarkanbaltsarkanajiem karogiem. Pirmo sarkanbaltsarkano karogu iesvētīja Gulbenes evaņģēliski luteriskajā baznīcā un to pacēla virs Gulbenes rajona centrālās bibliotēkas 1988.gada 24.decembrī. Tas bija Atmodas laiks, līdz ar to arī karogam bija ļoti svētīga un liela nozīme.  Muzeja krājumā tas glabājas no

Turpināt lasīt

Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs var lepoties ar vairākiem Latvijas Republikas sarkanbaltsarkanajiem karogiem.

Pirmo sarkanbaltsarkano karogu iesvētīja Gulbenes evaņģēliski luteriskajā baznīcā un to pacēla virs Gulbenes rajona centrālās bibliotēkas 1988.gada 24.decembrī. Tas bija Atmodas laiks, līdz ar to arī karogam bija ļoti svētīga un liela nozīme.  Muzeja krājumā tas glabājas no 1992.gada.

Savukārt otrs karogs izgatavots 1930tajos gados, tas ir piederējis toreizējā Gulbenes rajona Lejasciema „Priednieku” māju saimniekam Arvīdam Burkam. Arvīds pirmās neatkarīgās Latvijas Republikas laikā bija aktīvs sabiedriskais darbinieks Lejasciemā, Lejasciema Daugavas Vanagu nodaļas biedrs, organizēja dažādus kultūras un sporta pasākumus. Arī padomju gados aktīvi darbojās ciema kultūras dzīvē, organizējot mākslas un dārzkopības izstādes, vācot novada valodas un vēstures materiālus, bija liels muzeja draugs. Latvijas okupācijas gados karogu Arvīds slēpis savās mājās, jo par šī neatkarīgās valsts simbola glabāšanu draudēja kriminālatbildība. Piecdesmit gadu laikā karogs izdila tik spēcīgi, ka locījuma vietās sadalījās četros gabalos. 1990.gadā karogs nodots muzejam līdz ar Arvīda Burkas arhīvu.

Alfons Meiris: Latvijas Nacionālās jaunatnes apvienības trumpji

1945. gada septembra beigās Valkā nodibināja Latvijas Nacionālās jaunatnes apvienību (LNJA), kurā darbojās Valkas skolnieku grupas. Pirmajā LNJA Valkas skolnieku grupas sapulcē 1945. gada oktobra sākumā mani ievēlēja par grupas vadītāju. 1945. gada 17. novembra dienā mēs sapulcējāmies mežiņā aiz Zāģezera un savijām garu brūkleņu vītni. Vēlāk naktī mēs to aiznesām uz

Turpināt lasīt

1945. gada septembra beigās Valkā nodibināja Latvijas Nacionālās jaunatnes apvienību (LNJA), kurā darbojās Valkas skolnieku grupas. Pirmajā LNJA Valkas skolnieku grupas sapulcē 1945. gada oktobra sākumā mani ievēlēja par grupas vadītāju. 1945. gada 17. novembra dienā mēs sapulcējāmies mežiņā aiz Zāģezera un savijām garu brūkleņu vītni. Vēlāk naktī mēs to aiznesām uz 1919. gadā kritušo Brīvības cīnītāju Brāļu kapiem Valkā Varoņu ielā, kur to apvijām ap pieminekli. Vītnei piestiprinājām. Sarkanbaltsarkano karogu. 18. novembra dienā to noņēma atmīnētāju vienība, jo domāja, ka tur varētu būt mīnēts.  17. novembra naktī vēl mēs devāmies arī uz parka stūri Rīgas un Beverīnas ielu stūrī, kur atradās kiosks.  Uz tā sienas uzrakstījām „Dievs, svētī Latviju!” un piestiprinājām sarkanbaltsarkano karogu.

1945. gada 7. decembra vakarā mūs arestēja. Man bija otrs auduma sarkanbaltsarkanais karogs. To es pirms aresta paspēju iešūt cepurē, kas man bija līdzi aresta brīdī. Kad mammai atļāva mani apciemot, es viņai to atdevu, kur tas vēlāk palika – nezinu. Tiesas lēmumu pieņēma Kara Tribunāls Rīgā 1946. gada 15. Martā. Mani izsūtīja uz Arhangeļskas apgabala Konveiru.

Daina Sirmā: goda profesija – karognesējs – nelokāmais patriotisms

Mans tēvs, Edgars Luste, bija liels patriots, un viens no viņa dzīves spilgtākajiem piedzīvojumiem ir saistīts ar Latvijas karogu. Mans tēvs auga zemnieku ģimenē, mācījās Valmieras ģimnāzijā. Par labām un teicamām sekmēm viņam tika uzticēta „goda profesija” – karognesējs. Īpaši nozīmīgos pasākumos vai parādēs bija tāds rituāls, ka karoga mastā iesita sudraba

Turpināt lasīt

Mans tēvs, Edgars Luste, bija liels patriots, un viens no viņa dzīves spilgtākajiem piedzīvojumiem ir saistīts ar Latvijas karogu. Mans tēvs auga zemnieku ģimenē, mācījās Valmieras ģimnāzijā. Par labām un teicamām sekmēm viņam tika uzticēta „goda profesija” – karognesējs. Īpaši nozīmīgos pasākumos vai parādēs bija tāds rituāls, ka karoga mastā iesita sudraba naglas. Vēlākos gados tēvs nokļuva Sibīrijā, tur pavadīja vairākus gadus, atgriežoties Latvijā, patriotiskās jūtas nebija zudušas.

Vēsturiski skaista bija 1989. gada novembra diena, kad manam tēvam uzticēja pacelt Latvijas sarkanbaltsarkano karogu Valmieras ugunsdzēsēju tornī. Arī es tajā dienā tur biju. Atceros, ka tas bija rudens vēls, tumšs vakars, bet ugunsdzēsēju tornis bija izgaismots un tur plīvoja mūsu valsts karogs. Mūsos bija sajūta, ka sākas jauna dzīve, jauns sākums! Tēvs man teica, ka tas ir viens no spilgtākajiem brīžiem viņa dzīvē!

Jānis Lūsis: Latvijas karogs vieno latviešus jebkurā pasaules vietā

Viesojoties Amsterdamā, vienu vakaru kopā ar draugu nolēmām doties uz bāru, lai iemalkotu kādu dzērienu. Pasūtījām dzērienus, dodu naudu par tiem, bet man bārmenis atdod naudu atpakaļ un saka: „Tas par karodziņu!”. Man pie mēteļa bija piesprausts Latvijas karoglentīte. Izrādījās, ka šis bārmenis bija no Latvijas. Lūk, mūsu karogs ir kā atpazīšanas zīme

Turpināt lasīt

Viesojoties Amsterdamā, vienu vakaru kopā ar draugu nolēmām doties uz bāru, lai iemalkotu kādu dzērienu. Pasūtījām dzērienus, dodu naudu par tiem, bet man bārmenis atdod naudu atpakaļ un saka: „Tas par karodziņu!”. Man pie mēteļa bija piesprausts Latvijas karoglentīte. Izrādījās, ka šis bārmenis bija no Latvijas. Lūk, mūsu karogs ir kā atpazīšanas zīme un simbols, kas mūs visus vieno, lai kur mēs arī būtu. Mums ir ļoti skaists karogs.

Inta Vilka: Skaudros gadus Sibīrijā palīdz pārciest svētais Latvijas karogs

Esmu viena no represētām, 12 gadus pavadīju Sibīrijā. Mūsu ģimeni izsūtīja1949.gada 25.martā, 15 minūšu laikā bija jābūt gataviem tālajam ceļam. Laikā, kad mūs izsūtīja, pirmais, ko zaldāti izdarīja, ienākot mājā – norāva sienas segas ar Latvijas karogu. Tas nozīmē, ka Latvijas karogā slēpjas neiedomājams spēks. Par piemiņu no Latvijas mana mamma paņēma

Turpināt lasīt

Esmu viena no represētām, 12 gadus pavadīju Sibīrijā. Mūsu ģimeni izsūtīja1949.gada 25.martā, 15 minūšu laikā bija jābūt gataviem tālajam ceļam. Laikā, kad mūs izsūtīja, pirmais, ko zaldāti izdarīja, ienākot mājā – norāva sienas segas ar Latvijas karogu. Tas nozīmē, ka Latvijas karogā slēpjas neiedomājams spēks.

Par piemiņu no Latvijas mana mamma paņēma līdzi kāzu fotografiju. Atrodoties Sibīrijā atskārtu, ka Latvijas nozīmīgums ir kaut kas neiedomājams un īpašs, bet Latvijas karogs ir svētums.

Atgriežoties Latvijā, ar tēti braucām garām baznīcai Gulbenē, atceros uz to nedrīkstēja skatīties… Bet Tēvs man teica: „Atceries,meit, šeit, tornī, reiz plīvoja svētais Latvijas karogs!”

 

inta vilka

Foto: Inta Vilka – Krasnojarskas 149.vidusskolas 6.klases skolniece

Daumants Kalniņš: Sarkanbaltsarkanais Latvijas karogs uzvijas karogmastā Cēsīs

Pirmo reizi Cēsu iedzīvotāji Latvijas karogu ieraudzīja 1988. gada 14. jūlijā, Cēsu izstāžu namā. Tajā dienā meklēja pazudušos pieminekļus, vakarā sapulcējās tauta un pasākuma laikā no balkona izkāra sarkanbaltsarkano karogu, bet tas nebija stacionārs. 1988. gada 16. Jūlijā notika pasākums folkloras kopām, tajā piedalījās arī folklorists un Trešās Atmodas aktīvists Dainis Stalts.

Turpināt lasīt

Pirmo reizi Cēsu iedzīvotāji Latvijas karogu ieraudzīja 1988. gada 14. jūlijā, Cēsu izstāžu namā. Tajā dienā meklēja pazudušos pieminekļus, vakarā sapulcējās tauta un pasākuma laikā no balkona izkāra sarkanbaltsarkano karogu, bet tas nebija stacionārs. 1988. gada 16. Jūlijā notika pasākums folkloras kopām, tajā piedalījās arī folklorists un Trešās Atmodas aktīvists Dainis Stalts. Notika gājiens, un Latvijas karogs atkal skaisti plīvoja. Man vienīgajam pilsētā bija Latvijas karogs, un visās vietās, kur notika kāds pasākums, es parādījos ar Latvijas simbolu – karogu. Protams neļāva tik ļoti dižoties ar to, bet tas neapturēja patriotisko sajūtu un darbības. 1988. gada 22. oktobrī, Cēsu Pils muzeja tornī pacēla Latvijas karogu uz mūžīgiem laikiem. Tajā dienā Cēsu Pils dārzā pulcējās vairāki tūkstoši cēsnieku, lai piedzīvotu šo unikālu brīdi Cēsu pilsētas un visas Latvijas vēsturē.

 

Foto: Raitis Puriņš, Diena

1963.gada decembris, Rīgas Radio tornis

Bruno Javoišs 22 gadu vecumā 1963.gadā naktī no 4.uz 5.decembri faktiski riskēja ar dzīvību, tumsā un aukstā lietū Rīgas Radio tornī uzvilkdams Latvijas karogu. Torņa konstrukcijas jau bija sākušas apledot, kas Latvijas karoga iestiprināšanu tornī padarijā teju neiespējamu. Toreiž čekisti un miliči Javoišu piekāva un apcietināja, tiklīdz viņš bija norāpies no torņa,

Turpināt lasīt

Bruno Javoišs 22 gadu vecumā 1963.gadā naktī no 4.uz 5.decembri faktiski riskēja ar dzīvību, tumsā un aukstā lietū Rīgas Radio tornī uzvilkdams Latvijas karogu. Torņa konstrukcijas jau bija sākušas apledot, kas Latvijas karoga iestiprināšanu tornī padarijā teju neiespējamu. Toreiž čekisti un miliči Javoišu piekāva un apcietināja, tiklīdz viņš bija norāpies no torņa, taču Latvijas karogs mastā plīvojis līdz pat 5.decembra pievakarei .

 

Radiotornis_05_12_1963_maza